Valda Liepiņa. Moderatore : Biznesa vide Āzijā, sadarbība un eksporta iespējas
Valda Liepiņa dzimusi un augusi latviešu ģimenē Austrālijā. No 1989. gada līdz 2007.gadam Valda bija Latvijas Tautas Frontes Austrālijā (vēlāk Austrālijas-Latvijas biedrība) priekšsēde. Valda bijusi Baltiešu Padomes Viktorijā valdes locekle un priekšsēde. 1997. gadā viņai piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīme. Iekļauta grāmatā “Contemporary Australian Women 1996/97” (Mūsdienu Austrālijas sievietes 1996/7).
1999.gadā Valda pārcēlās uz Latviju, kur strādāja vairākos Eiropas Savienības Pirmsiestāšanās projektos. 2006.gadā viņa sāka strādāt Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātā Luksemburgā, bet kopš 2012.gada vada angļu tulkotāju nodaļu. Kopš 2010.gada vada Latvijas Saeimas vēlēšanu iecirkni Luksemburgā.
Biznesa vide Āzijā, sadarbība un eksporta iespējas
Valda Liepiņa Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītāja
Valda Liepiņa:
Reiz mani kolēģi Luksemburgā, jokodamies, jautāja, vai nākamā valsts uz kuru es pārcelšos būs Lihtenšteina, jo viņiem šķiet, ka es meklējot aizvien mazākas valstis. Austrālija, Latvija un tad Luksemburga. Tiesa – katra mazāka un ar savu specifiku. Austrālijā piedzimu un uzaugu, 1999.gada nogalē pārcēlos uz Latviju, bet 2006.gadā Eiropas Komisijas tulkošanas ģenerāldirektorātā man piedāvāja vadīt latviešu valodas nodaļu Luksemburgā. Ar smagu sirdi piekritu, jo, pārceļoties uz Latviju, biju domājusi tur iedibināt savu turpmāko dzīvi, taču izrādījās, ka mana pieredze tobrīd nebija noderīga un pieņēmu darba piedāvājumu Luksemburgā. Lai gan tas bija grūts lēmums, man bija gandarījums, ka tas saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un saskatīju iespēju turpināt savu darbu Latvijas labā no Luksemburgas. Pēc pieciem gadiem latviešu nodaļā, mani aicināja pārņemt angļu nodaļas vadību, ko vadu jau septīto gadu (neskatoties uz Brexit, tulkojumi angļu valodā būs arī turpmāk vajadzīgi). Piedzimu Austrālijā, latviešu trimdinieku ģimenē. Visur piedalījāmies latviešu sabiedrībā; apmeklēju latviešu sestdienas skolu, pabeidzu vidusskolas un universitātes kursu latviešu valodā. Pateicoties pirmajām darbīgajām trimdas paaudzēm, mums šādas iespējas tika dotas. Kur nu bez dziedāšanas korī un meiteņu ansamblī, dejošanas tautas deju kopā un koklēšanas? 1978.gadā, kad parādījās iespēja piedalīties radio raidījumos latviešu valodā, mani tur pieaicināja. Toreiz pārraidīja 15 valodās, bet, kad atvadījos no šī darba SBS Radio (ar dažiem pārtraukumiem) 1998.gadā, raidījumi jau skanēja 64 valodās! Tā īstenojās Austrālijas daudzkultūru politika. Darba gaitas man bijušas visai raibas – esmu strādājusi par tulkotāju, matemātikas skolotāju, radio raidījumu veidotāju un pieteicēju, izveidojusi SBS raidstacijas marketing daļu, turpat vadījusi mācību un programmēšanas daļas un Neredzīgo institūtā vadījusi informācijas projektu neredzīgajiem. Piedalījos vairākās starptautiskās konferencēs ar priekšlasījumiem par tulkošanas jautājumiem. Paralēli turpināju savas gaitas latviešu sabiedrībā un, kad pienāca 1988.gads ar aizraujošajiem notikumiem, mani ievēlēja par Latvijas Tautas Frontes Austrālijas nodaļas (LTF-AN) priekšsēdētāju un vadīju arī Viktorijas baltiešu padomi. Par savu darbu latviešu, baltiešu sabiedrībā un Austrālijā, mani iekļāva grāmatā “Mūsdienu Austrālijas sievietes 1996/97”(Contemporary Australian women 1996/97”). Darbojoties LTF-AN, nosūtījām vairākus humanitārās palīdzības sūtījumus uz Latviju. 1992. un 1993. gadā pavadīju vairākus mēnešus Latvijā, kad palīdzēju Latvijas Radio izveidot starptautisko sakaru nodaļu – tas bija aizraujošs laiks, kad viss tikai veidojās! 1999.gadā ierodoties Latvijā, strādāju par angļu valodas skolotāju un tad vairākos ES pirmsiestāšanās projektos. Luksemburgā darbojos latviešu kopienā un biju viena no Asociācijas Luksemburga-Latvija dibinātājiem, un kopā ar dažām mātēm 2008.gadā nodibinājām latviešu sestdienas skoliņu. Kopš 2008.gada vadu Luksemburgas vēlēšanu iecirkni. Turpinu savas Austrālijas iedibinātās dziedāšanas gaitas, dziedot Luksemburgas latviešu korī “Meluzīna”. Šogad būs trešā reize, kad dziedāšu kopkorī Vispārējos dziesmu svētkos – jau otro reizi ar “Meluzīnu”, bet pirmo reizi emocionāli piesātinātajos 1990.gada svētkos Melburnas kora “Rota” sastāvā. Latviju pirmo reizi apciemoju 1977.gadā, kad tā vēl bija PSRS sastāvā – no tā laika saglabājušās ļoti tuvas draudzības.
